Varu par savu sākumu pastāstīt , jo turpinājuma vel nav.
Sāku spēlēt piecos gados , tas ir pirms 9 gadiem , tētis jau gadu vai divus spēlēja tenisu un izdomāju ,ka arī vēlos spēlēt(jā,pats izdomāju, mani neviens nespieda un nevēlējās ,lai es būtu sportists).
Nosākuma bija kāds treneris , "trīsreizes apgriezt roku un tad sist" ,bet tas nebija uz ilgu laiku tad nāca trenere pie kuras jau trenējās mans tētis , tā bija pareizā trenere, tā bija pareizā izvēle ,viņa man ļoti daudz ko iemācija ,netikai tenisa ziņā , jo teniss jau nesastāv tikai no dumjas skriešanas un sišanas pa bumbiņu pāri tīklam , spēlējot tenisu tu satiec daudz jaunu cilvēku un teniss tev liek dažādus šķēršļus/pārbaudijumus un katram pārbaudijumam izejot cauri tu paliec gudrāks un stiprāks garīgā ziņā ,bet diemžēl pēc piecu gadu trenēšanās pie šīs treneres uz savu galvu izdomāju ,ka "man neesot konkurences un spēlēt kādā citā klubā kur būtu cilvēki ,kas man sastādīti konkurenci un man būtu ar ko spēlēt" ,jā patiešām tajā brīdī man nebija nekādas super konkurences , bet ļoti daudz ko mācīties var spēlējot arī ar vājākiem un no tā gūt atziņas , citu pieredzi , kautko jaunu savai spēlei un un es jau nemaz trenerei nepateicu , ko es domāju , ka man nav konkurences un ,ja tu cilvēkam to nepasaki , viņš to nezin ,ja būtu pateicis tad alternatīvas var izdomāt ļoti dažādas un man arī pastāstītu kādēļ tieši tagad tas tā notiek un es arī pats būtu sapratis kādēļ tas tā notiek un daudz ,kas būtu savādāk,bet es to neizdariju un es pats iedomājos ,ka man nebija konkurences ,bet citak cilvēkam nepasakot ,ko tu pats domā tas nenozīmē ,ka otrs cilvēks spēj ielīst tavā prātā un uzminēt ,ka tā ir un tā ir daudzās lietās dzīvē.
Tā nu pieļāvu savo lielāko kļūdu savā tenisa karjerā un devos spēlēt uz citu klubu , kur jā man bija draugi , bija cilvēki ar ko spēlēt , bet tur vairs nebija tādu treneru , protams sākumā es to nesapratu , bet man bija draugi , man bija cilvēki ar ko spēlēt un tajā brīdī es biju dabūjis to , ko es vēlējos.
Joprojām spēlēju tajā pašā klubā , no tenisa vairs negūstu tik lielu prieku kāds tas bija agrāk un dažkārt vispār negūstu nekādu prieku un kā ir treniņš tā ir "bļāviens , šodien atkal treniņš" , nevis kā agrāk bija "O jess , šodien treniņš" un kā nebiju aizgājis kādu dienu uz treniņu tā nagi niezēja spēlēt un skatijos visu dienu pa televizoru tenisu vai arī spēlēju mājās tenisu pret sienu un izbaudiju katru spēlēšanas mirkli , guvu no tā prieku un teniss jau nebeidzās ar bumbiņas sišanu pāri tīklam , tie ir draugi , tie ir dažādi pārbaudijumi , tas ir dzīves veids.
Viss jau nebija tā ,ka tas būtu kautkas neglābjams , bet pats esmu pārāk radošs ,lai būtu profesionāls tenisa spēlētājs , man nav tādas kapāšanās , līdz pēdējam ,ka būtu gatavs ēst zemi , pārāk daudz spēlēju uzpubliku ,vēlos nospēlēt pārāk skaisti un ,jo skaistāk vēlos nospēlēt , jo vairāk ir dažādu muļķīgu kļūdu ,bet katram tenisa laukumā un dzīvē ir savi mīnusi un ir arī savi plusi ,neviens nav ideāls.
Bija velkautkas ,ko vēlējos uzrakstīt , bet rakstot šo te , jo esmu piemirsis.
Teniss manā dzīvē , joprojām ir ļoti svarīgs- Jūtas nekur nepazūd , ne pret cilvēkiem , ne pret sporta veidiem.Tās tikai paiet dziļāk sirdī un kā atkal sāc to darīt tā tās atkal attaust no jauna un vel spēcīgākas.

Labi Iļja uzrakstīšu kaut ko arī, kā iepazinu tenisu, atceros pirmo treniņu 4 gadu vecumā, man lika bumbiņu sist pret zemi un noķert, tādu katorgu vēl nekur savā 4 gadus vecā dzīvē vēl nebiju redzējis, tādas asars un punķi bija..psc, bet kaut kā savācos. Pēc tam jau tā lieta aizgāja līdz 7 gadu vecumam, kad pārtraucu tenisa gaitas, jo skolā bija otrā maiņa un treniņi bija tieši tad, kad beidzās stundas. tad ap 12 gadiem atkal atsāku un pārējo jau tu zini :D

Labdien!

Manai meitiņai pavisam nesen palika 7 gadi, trenējamies no 5 gadiem. Šobrīd atskatoties uz šiem diviem gadiem mazliet gribās pasminēt pašai par sevi un savu uzvedību.
Pirmkārt, pilnīgi piekrītu, ka trenerim jāspēj uzticēties, diemžēl, tas izdodas ne vienmēr un ne uzreiz.
Otrkārt, par turnīriņiem/sacensībām, protams, to var nedarīt, taču sevi cienošs treneris jums noteikti to ieteiks un nevis tapēc, lai pamērītos spēkos ar citiem treneriem, bet gan paša bērna pieredzei. Mācotie spēlēt ar treneri, bērns iemācās tehniku un pa lielam, paņemt pareizas bumbas, taču spēlējot ar bērniem, situācija ir mazliet savādāka.
Treškārt, par vecākiem un viņu uzvedību. Atceros to laiku, kad bērns sāka saprast spēli un pirmos turnīrus. Uskatīju par savu pienākumu palīdzēt viņai ar padomiem un izsaucieniem skrien, ņem, labais, kreisais utt. Līdz reizei, kad sapratu, ka no šādām spēlēm un uzvarām prieks ir tikai mums - vecākiem. Bērns iemācās spēlēt pēc diktatūras un nepēj reaģēt patstāvīgi, tātad jāuzticas gan trenerim, gan pašam bērnam.
Tagad esam vienojušies, ka spēles laikā, mēs vecāki, esam tikai skatītāji un atbalstītāji, bet treniņos mums ir tikai vecāku loma, katram jādara savs darbs...
Mazā ir iemācijusies spēlēt patstāvīgi un no spēles gūt prieku.
Lai jums un jūsu bērniem vecais!
Paldies portāla autoriem, tas tiešām ir lielisks:)

Atskaite pievienota no LTS mājas lapas, visas autora tiesības u.t.t. protams ir viņiem

Armand, bet par to spēlēšanas līmeni var diskutēt. Ir taču Latvijā U-10 bērniem, tur ir 7-10 gadīgi, paskatieties uz viņiem kā viņi spēlē un salīdziniet...Un kaut kā taču šie bērni pie retinga tiek...

Ļoti laba un aktuala tēma Arni! Tišam, ļoti daudz treneru vispar negrib sutit savus audzeknus uz sacensibam un tikai saka ka vel vajag treneties, kas no mana viedokla ir tikai atrunas un naudu iznemsana no sponsoriem-vecakiem. Pirmkart, jo atrak berns saks piedalities sacensibas jo atrak vins vai vina sapratis savu isto speles limeni un saparatis kadus speles aspektus vajag uzlabot lai butu labak. Otrkart, ja treneris godigi un ar pilnu atdevi trene bernus tad tikai sacensibas vecaki vares novertet vinas darbu un nekur citur.

Vispar situacija ar tenisa treneriem un informaciju par tenisa pasakumiem Latvija ir loti bediga un tulit paskaidrosu kapec. Ka jus visi zinat gandriz 5-us menesus atpakal ar manu palidzibu uzsaka darbibu tenisa portals Smash.lv ... un daudz cilveku (uz so bridi ap 400) atbalsta so ideju un saka piedalities dazadas diskusijas. Tas viss ir forsi, bet...ir liels BET! Gandriz visi tenisa treneri zin par so projektu un tikai 1% no viniem piedalas diskusijas un izsaka savu viedokli. Gribas pajautat, godami treneri un treneres... jums nav ko pateikt, nav ko paskaidrot, izteikt savu viedokli? No ka jus baidaties? Nedomaju ka jums atnems trenera sertifekatus un licenses, tiesi otradi, cilveki pie jums ies treneties jo redzes ka treneris ka saka "rubij" =) Man ir liels lugums visiem kam ir tenisa treneri, pajautat vinus kapec vini nav registreti Smash.lv portala ar savu bildi un saviem istiem vardiem un kapec slepjas ka partizani! =) Piemeram man vini atbild ka viniem nav laiku un ka viniem pietiek klientu un viniem nevajag jaunus klientus! Bet vai jus tam ticat? =) Es vel varu iedomaties ka 5-10% treneriem tiesam nav laika jo viss ir pilns...bet kur ir parejie 90-95%? Pajautajiet viniem! =) Un ja treneris jums atbild ka vins vai vina nedraudzejas ar Internetu un neko tur nesaprot tad jums vajag iedomajaties no kurienes treneris uzzin jaunumus tenisa tehnika, strategija, fiziskaja sagatavosana un parejo noderigu informaciju. Jo lieta ir tada ka teniss mainas un attistas un ja treneris neseko tam lidzi tad jus spelesiet ka speleja 10-20 gadu atpakal, kas tomer ir bisku cits teniss.

Arni,no jusu atlaujas es nosauksu so diskusiju "Tenisa sacensības bērniem un tenisa treneri Latvijā". Sarunats?